Latvijas Kuģniecība
 
 

Vēsture

  • 900
    900

    Senās kuģniecības uzplaukums attiecas uz vikingu laikiem (800–1060). Zviedru un dāņu vikingi sirojumos un tirdzniecības braucienos devās no Baltijas jūras pa Daugavu uz Dņepru un tālāk uz Melno jūru, sasniedzot Konstantinopoli: „No varjagiem pie grieķiem”.

  • 1200
    1200

    Līdz 13. gadsimtam kuģi Baltijas jūrā bija 10–25 metrus gari un apmēram piecus metrus plati ar viena līdz divu metru iegrimi. Tiem bija masts ar buru un stūres airis. Tāpat aptuveni 13. gs. radies pats vārds „kuģis”, kas cēlies no ģermāņu vārda „kugg” ar nozīmi „izliekts”.

     

  • 1642
    1642

    Hercoga Jēkaba valdīšanas gados Kurzemē (1642–1682) tika būvēti gan kuģi, gan attīstītas ostas. Darbojās veselas sešas kuģu būvētavas, kurās kopā uzbūvēja apmēram 40 kara kuģus un 80 tirdzniecības kuģus. 27 kuģi tika pārdoti Francijai, bet seši – Lielbritānijai.

  • 1825
    1825

    Ārlavas pagasta Vecjunkuru mājās piedzimst Krišjānis Valdemārs, pirmās latviešu jūrskolas dibinātājs.

  • 1830
    1830

    Pirmie mēģinājumi jūras transportā izmantot dzelzs kuģus ar tvaika dzinēju. 1832. gadā Latvijā tiek dibināts uzņēmums „Vērmaņa un dēla dzelzslietuve, mašīnfabrika un kuģu būvniecība”. 

  • 1855
    1855

    Šajā gadā Rīgas ostā ienāk vairāk nekā 2000 kuģu, ostā ir pierakstīti deviņi tvaikoņi un 37 burinieki.

  • 1864
    1864

    Ainažos darbu sāk pirmā jūrskola ar latviešu mācību valodu. Vēlāk tiek atvērtas vēl deviņas šādas pat jūrskolas (sauktas arī par Valdemāra skolām – tās ir demokrātiskas, bez mācību maksas, bez kārtu vai mantiskās cenzūras). Līdz gadsimta beigām Latvijā bija jau 3000 diplomētu tālbraucēju kapteiņu un stūrmaņu. Jūrnieka arods ir prestižs. 

  • 1869
    1869

    Tiek dibināta kuģu un mašīnbūves rūpnīca „Lange un dēls”, kas ar laiku kļūst par lielāko dzelzs kuģu būves fabriku Latvijā.

  • 1903
    1903

    Īsi pēc gadsimtu mijas Latvijas ostās ir pierakstīti 40 tvaikoņi. Rīgā – 24, Ventspilī – deviņi, Liepājā – septiņi. Kuģi dodas uz Krievijas ostām, uz Lielbritāniju, Āziju, Āfriku. Darbojās regulāra pasažieru līnija Liepāja–Ņujorka.

  • 1914
    1914

    Sākoties Pirmajam pasaules karam, Latvijas ostās pierakstīti jau 333 kuģi – 59 tvaikoņi, 274 burinieki un motorburinieki. Tomēr karš nodara Latvijas kuģniecības flotei lielus zaudējumus.

  • 1918
    1918

    Proklamējot Latvijas Republiku, pirmais kuģis, uz kura pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, ir tvaikonis „Maiga”, nākamais – tvaikonis „Saratov”, ar kuru arī Rīgā no Liepājas atgriežas Latvijas pagaidu valdība.

  • 1939
    1939

    Īsi pirms Otrā pasaules kara Latvijas Republikas tirdzniecības flotē jau ir 103 kuģi, no tiem 89 tvaikoņi, divi motorkuģi, pieci motorburinieki un septiņi burinieki. Tirdzniecības flotes kuģu kopējā ietilpība uz simt tūkstošiem iedzīvotāju ir drusku mazāka nekā Lielbritānijai vai Norvēģijai, bet lielāka nekā Itālijai vai Francijai un daudz lielāka nekā Spānijai vai Portugālei.

  • 1940
    1940

    1940. gada 29. oktobris tiek uzskatīts par a/s „Latvijas kuģniecība” dibināšanas datumu – šajā dienā ar PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu Nr. 2132 tiek izveidota Latvijas Valsts jūras kuģniecība. Uzņēmuma rīcībā ir 54 kuģi, Rīgas, Liepājas, Ventspils un Sventājas ostas, kā arī kuģu remonta rūpnīcas. Līdz ar vācu karaspēka uzbrukumu kuģniecība darbu pārtrauc un atsāk to tikai 1944. gadā, kad uzņēmuma rīcībā ir nu jau vairs tikai astoņi kuģi.

  • 1944
    1944

    Sākas Latvijas valsts kuģniecības atjaunošana. Par pirmo peldlīdzekli tās flotē kļūst velkonis „Cerība”. Daudzus kuģus pārdēvē. „Everolanda” kļūst par „Jāni Raini”, „Džonītis” par „Daugavpili”, „Džons” par „Partizānu”, „Leonīds” par „Sarkanarmieti”.

  • 1958
    1958

    Par Latvijas kuģniecības direktoru kļūst J. Avots. Šajā gadā arī sākas nopietnāka flotes atjaunošana – tiek saņemti pirmie jaunie tvaikoņi un motorkuģi, iegādāti pirmie ledus klases kuģi un paplašināts reisu diapazons.

  • 1961
    1961

    Līdz ar uzņēmuma izaugsmi sākas tā specializācija, kurā liela nozīme ir Ventspils ostas naftas bāzei, kas darbu sāka 1961. gadā. Tāpat vēlāk attīstību ietekmē kālija pārkraušanas terminālis, kas ekspluatācijā nodots 1980. gadā. Kuģniecības flote pakāpeniski tiek papildināta ar tankkuģiem, refrižeratoriem, gāzvedējiem. Pateicoties Rīgā izbūvētajam konteineru terminālim – arī ar konteineru pārvadātājiem.

  • 1980
    1980

    No 1976. līdz 1987. gadam uzņēmuma direktors ir V. Dirčenko, un viņa vadībā kuģu kopskaits jau atkal sasniedz 100 vienību. 90% no pārvadājumiem ir nafta un naftas produkti, ķīmiskās kravas un sašķidrināta gāze. Latvijā ir lielākā refrižeratorkuģu flote PSRS. No 1987. līdz 1991. gadam Latvijas kuģniecību vada J. Paderovs.

  • 1989
    1989

    Astoņdesmito gadu beigās trešā daļa no Latvijas PSR flotē esošajiem kuģiem ir jaunāka par pieciem gadiem, flotes kopējā kravnesība – lielāka par miljonu tonnu, un katru gadu kuģi apmeklē 140 ostas 50 valstīs.

  • 1991
    1991

    Līdz ar neatkarības atgūšanu jaunu dzīvi kā Latvijas valsts uzņēmums sāk arī a/s „Latvijas kuģniecība” – 1991. gada 29. augusts uzskatāms par tās otro dzimšanas dienu. Uzņēmuma jurisdikcijā no bijušās Padomju Savienības Tirdzniecības flotes pāriet 87 motorkuģi, galvenokārt naftas un ķīmisko vielu pārvadāšanai. Par uzņēmuma vadītāju kļūst P. Avotiņš.

  • 1996
    1996

    Uzņēmums maina statusu, kļūstot par privatizējamu valsts akciju sabiedrību „Latvijas kuģniecība”. No 1998. gada tās prezidents ir A. Kļaviņš.

  • 2001
    2001

    Ieejot jaunajā tūkstošgadē, a/s „Latvijas kuģniecība” rīcībā ir 49 kuģi ar vidējo vecumu 19 gadi – flote sākusi novecot, un uzņēmums plāno iegādāties daudz jaunu, modernu kuģu.

  • 2002
    2002

    2002. gada 5. jūnijā uzņēmums kļūst par publisku akciju sabiedrību. 26. jūnijā akciju izsolē par naudu Rīgas Fondu biržā „Ventspils nafta” iegādājas 49,94% no “Latvijas kuģniecības” pamatkapitāla. Tiek izstrādāta uzņēmuma ilgtermiņa darbības stratēģija, par prioritāti kļūst flotes atjaunošana. 

  • 2004
    2004

    Sākas mērķtiecīga flotes atjaunošana. Gada laikā tiek iegādāti trīs gandrīz jauni tankkuģi un parakstīti līgumi par 14 vidēja izmēra tankkuģu būvi Horvātijas un Korejas kuģu būvētavās. Modernos dubultā korpusa kuģus plānots saņemt laikā no 2006. līdz 2008. gadam.

  • 2007
    2007

    Saskaņā ar a/s „Latvijas kuģniecība” ilgtermiņa attīstības plāniem tiek parakstīti līgumi ar Korejas kuģu būves rūpnīcu par vēl četru vidēja izmēra tankkuģu būvi, kurus plānots saņemt 2011. līdz 2012. gadā.

  • 2008
    2008

    2008. gadā a/s „Latvijas kuģniecība” flotes atjaunošanas programmas pirmais posms ir sekmīgi noslēdzies – kopumā uzņēmuma flote ir papildināta ar četrpadsmit jauniem tankkuģiem.

  • 2010
    2010

    A/s „Latvijas kuģniecība” flotē ir 25 kuģi, no kuriem lielākā daļa ir jaunāki par trim gadiem. Flotes vidējais vecums samazinājies līdz astoņiem gadiem, un tā pilnībā atbilst mūsdienu prasībām. Par uzņēmuma lielāko izaicinājumu kļūst vēsturiski zemākās frakts tirgus likmes, ko nosaka globālās ekonomikas lejupslīdes ietekmē radies pieprasījuma kritums naftas produktiem un jaunu tankkuģu skaita pieaugums.

  • 2011
    2011

    2011. gada laikā „Latvijas kuģniecība” no Korejas kuģu būvētavas “Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd.” saņem divas 2007. gadā pasūtītās tankkuģu jaunbūves – „Latgale” un „Zemgale”.

  • 2012
    2012

    23. martā „Latvijas kuģniecība” pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē publisko savu kuģu frakta likmes, lai informētu investorus, presi un citus interesentus. Uzņēmums apņemas šo informāciju publicēt reizi ceturksnī, nodrošinot uzņēmuma darbības caurskatāmību. 

  • 2013
    2013

    AS “Latvijas kuģniecība” padomes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Roberts Kirkups.

  • 2014
    2014

    Robertu Kirkupu ieceļ par AS “Latvijas kuģniecība” valdes priekšsēdētāju. LK iegūst NASDAQ OMX galveno balvu par straujāko progresu investoru attiecībās. AS “Latvijas kuģniecība” padomes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Vladimirs Egers.

  • 2015
    2015

    Modernizējot Latvijas kuģniecības floti, Rīgas kuģu būvētavā par 3,6 miljoniem ASV dolāru tiek atjaunoti astoņi tankkuģi, veicot to tehnisko remontu, krāsošanas darbus un jaunu satelītiekārtu uzstādīšanu. Uzņēmums pirmo gadu piedalās Ilgtspējas indeksā un iegūst sudraba godalgu. Ar Latvijas kuģniecība atbalstu Latvijas Jūras akadēmijā atklāj Navigācijas studiju laboratoriju un Augstsprieguma simulatoru, kā arī piešķir stipendijas Latvijas jūrniecības attīstībai. 

  • 2016
    2016

    SIA “LSC Shipmanagement” papildina savu tehniskajā pārraudzībā esošo floti ar trīs jaunuzbūvētiem kuģiem naftas un ķīmisko vielu pārvadāšanai – tankeriem “Elandra Spruce”, “Elandra Palm” un “Elandra Oak”. LK uzsāk tradīciju sveikt uzņēmumā strādājošos ilggadējos un pensionētos darbiniekus. LK Ilgtspējas indeksā saņem zelta kategorijas novērtējumu un iegūst statusu “Ģimenei draudzīgs komersants”. Par jauno SIA “LSC Shipmanagement” valdes priekšsēdētāju kļūst Mikjals Polsens.

  • 2017
    2017

    Kuģa “USMA” komanda saņem Kvebekas ostas tradicionālo trofeju. Latvijas kuģniecība iegūst 1. vietu Nasdaq Baltic Market Awards kategorijā „Labākās investoru interaktīvās attiecības internetā”, kā arī 3. vietu kategorijā “Lielākais progress 3 gadu laikā".

  •